Senioru deju meistarklase kultūras vasarnīcā “Esplanāde 2014”

2014. gada 13. jūlijā Rīgā, Esplanādē, biedrības “Latvijas Senioru deju apvienība” dejotāji, kopā ar deju kopām “Saule”, “Vējš ābeļziedos”, “Kreimenes”, “Gāte”, “Sniegaroze”, “Preilene”, “Dāmītes”, “Aiva”, “Rudens roze”, “Garroze” un Imantas kultūras centra seniori, kuri darbojas projektā “Kaimiņ, nāc dejot!”  dejoja senioru dejas, izjūtot prieku par tikšanos un dziedošo Rīgu, jo Rīgā notiek Pasaules koru olimpiāde. 2 stundu laikā deju draugu pulks auga augumā, jo dažādo deju ritmos iejutās ne tikai seniori, bet arī atraktīvie Rīgas viesi. Senioru deju meistarklasi vadīja Laimdota Andersone. Paldies sakām par iespēju būt šajā pasākumā biedrībai “Kultūras komunikācijas platforma” un nodibinājumam “Riga 2014” par viņu atbalstīto projektu “Iesakņotāji” – Publisko darbnīcu, kultūras vasarnīcā “Esplanāde 2014”. uz tikšanos senioru deju meistarklasēs!

 

SONY DSC  SONY DSCSONY DSC SONY DSC SONY DSCSONY DSCSONY DSCSONY DSC SONY DSC  SONY DSC SONY DSC   SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC

Senioru deju festivāls Latgalē

Senioru deju kopu festivāls Rēzeknē 2014. gada 13. jūlijā daudziem paliks atmiņā.

Festivāls sākās ar ziedu nolikšanu pie pieminekļa “Vienoti Latvijai” un himnas atskaņošanu. Pēc festivāla atklāšanas sākās 17 deju kopu krāšņā tērpu parāde – gājiens līdz festivāla parkam. Kad devāmies pāri estrādei, festivāla vadītāji Inga un Normunds raksturoja katra kolektīva darbības lauku, aktivitāti un pašvērtējumu. Skatītāji uzgavilēja visiem – gan Latgales kopām, gan ciemiņiem no Zemgales un Vidzemes.

Senioru deju kopu dalībnieces, atlikušas ikdienas rūpes, nogurumu, uzvilkušas skaistus tērpus, uzlikušas romantiskas cepurītes, bija kļuvušas par īstām dāmām un atbraukušas dvēselīti pasildīt.

Pasākums sākās ar valša skaņām Rēzeknes pūtēju orķestra izpildījumā (diriģēja Sergejs Sergejevs). Un tad laukumā devās deju kopas, lai izdejotu valšus un citas dejas – kopskaitā divdesmit trīs, bet atpūtas brīžos Inga un Normunds, kas bija tiko atgriezušies no Amerikas, kur svinēja Līgo svētkus, dziedāja savas jaunākās dziesmas.

Festivāla beigās 224 dejotāji dejoja kopējo deju “Lendlers” un valsi no kinofilmas “Zvejnieka dēls” (diriģēja Jānis Pavlovskis). Noslēgumā  īpaši aplausi skanēja deju kopai no Gulbenes, jo vienīgi viņu rindās elegantajām dāmām blakus bija arī braši kungi.

Paldies visiem, kas atbalstīja un palīdzēja, lai festivāls ritētu raiti, lai prieks būtu pašiem dejotājiem un skatītājiem, lai viss plānotais izdotos. Un mums tas izdevās!

Teksts : Olga Deksne

Foto : “Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs”

(Visu rakstu var izlasīt žurnāla “Senioru dejas” 2015. gada marta numurā)

1 (31) 1 (29) 1 (28) 1 (27) 1 (25) 1 (24) 1 (21) 1 (20) 1 (19) 1 (17) 1 (16) 1 (15) 1 (14) 1 (13) 1 (12) 1 (11) 1 (10) 1 (8) 1 (6) 1 (5) 1 (2)

Zviedrijā svinam vasaras saulgriežus

Viena māsa Rīgā dzied(a)

Otra dzied(a) Dālarnā..

Mēs, 24 latviešu dāmas, ar mūsu apvienības vadītāju Laimdotu Andersoni priekšgalā, visu priekšjāņu nedēļu no 18. jūnija līdz 23. jūnijam dejojām, dziedājām, baudījām dabas brīnumus un zviedru sirsnīgo viesmīlību. Zviedrijas Senioru deju apvienība ielūdza uz meistarklasēm Latvijas Senioru deju apvienības pārstāvjus. Ielūgumus saņēma arī dejotāji no Zviedrijas, Norvēģijas un Austrijas – pavisam 44 dalībnieki.

Mūs laipni uzņēma tautas augstskola Jīsingē, senā muižā blakus dabas rezervātam, kas ietilpst Fernebufjerdenas nacionālajā parkā.

Tikai divu stundu brauciena attālumā no Stokholmas nonākam īstā skaistuma valstībā. Sajūsmina gan senā arhitektūra, gan nemitīgi šalcošā  Dālelvenas upe, kas apvij rezervāta salu un veido neskaitāmus ezeriņus un ūdensdzirnavu aizsprostu radītus ūdenskritumus.

Kopumā pasākumu sauc Dejas, mūzikas un kultūras dienas 2014, un šoreiz programmas tēma ir “Gatavošanās vasaras saulgriežu svinēšanai un piedalīšanās svētku norisēs”. Centrālais notikums ir svētku koncerts Koveštas Brīvdabas muzejā, kuram dejas iestudē Kristīna Lundāla Ekholma. Viņa ir Zviedrijas labākā un zinīgākā deju pedaģoģe, esam lepnas, ka mums dota šī iespēja strādāt viņas vadībā.

Nodarbības notiek kungu mājas lielajā zālē, blakus renesanses stilā iekārtots tējas salons, kurā mūs regulāri cienā ar kafiju un tēju.

Katrai viesu delegācijai bija uzdots sagatavot nelielu programmu. Arī latviešu delegācija māca pārējiem savas dejas, kurām horeogrāfiju veidojusi Laimdota.

           Es nopinu vainadziņu

          Trejdeviņu jāņuzāļu…

  1. jūnijā pēc brokastīm visos virzienos uz pļavām un brikšņiem dodas dejotājas jāņuzāļu meklējumos. Veicas gluži labi, sākas vainagu un vītņu pīšana. Lieta nopietna, jo zviedriem līgošana nevar notikt bez appušķota Jāņu jeb Saulgriežu koka, kas simbolizē gada īsākās nakts izdarību erotisko ievirzi. Lielāks vai mazāks tas ir visās sētās.

Laiks doties uz Koveštu, kas no Jīsinges atrodas dažu kilometru attālumā. Katrā no senajām ēkām iekārtota kāda ekspozīcija – apskatām visdažādākos rokām darinātos mājsaimniecības piederumus, tamborētus, izšūtus un austus galdautus, lupatdeķus un rotaslietas. Pēc muzeja apskates nedaudz iesildāmies dejās un tad jau jāstājas svētku gājienam.

Svētku laukumā tiek ienests milzīgs Saulgriežu koks un ar tēvutēvu paņēmieniem uzstutēts stāvus. Tam apkārt notiek dejošana. Koncerta otrajā daļā priecājamies par bērnu deju kopu koncertu. Svētki Jīsingē turpinās ar latviešu ķimeņu sieriem un dažādu alus šķirņu baudīšanu, ar rotaļdejām un ar dziesmām ezera krastā līdz tumsai.

Nākamajā dienā ieplānots pārgājiens pa rezervāta takām. Galvenais mērķis – vecais dzelzceļš.

Pēcpusdienā atkal braucam uz Koveštu, bet šoreiz dejojam milzīgā šķūnī, kur pie sienām karājas dažādi ar labības un siena vākšanas darbiem, saistīti senie darbarīki.

Dālarnā apskatām bagātīgu brīvdabas muzeju ar dažādiem amatnieku darbiem un ekspozīciju par dabas retumiem informācijas centrā.

Nopietns darbs, atpūta neskartā dabā, miers vispakārt un arī mūsu dvēselēs – tāda paliks atmiņā šī neatkārtojamā svētku nedēļa.

Paldies organizatoriem gan Zviedrijas, gan Latvijas krastā, prieks par meistarklasē iepazītajiem kolēģiem, jauniegūtajiem draugiem Zviedrijā, Austrijā un Norvēģijā.

Teksts: Lita Zūkere

Foto: Laimdota Andersone

(Visu rakstu var izlasīt masu informatīvā līdzekļa “Senioru dejas” 2015. gada marta numurā)

IMG_0412 IMG_0425 IMG_0440 IMG_9978 IMG_0457 IMG_0458 IMG_0483 IMG_0488 IMG_0518 IMG_0028 IMG_0091 IMG_0117 IMG_0540 IMG_0543 IMG_0552 IMG_0555 IMG_0559 IMG_0571 IMG_0578 IMG_0587 IMG_0635 IMG_0672

IMG_2620

“Puķu balle” Jūrmalā

„Pagājušas dienas, pagājis ir laiks. Pagājušais acumirklis nepagaist..” (H. Ozols). Šie dzejnieka vārdi spilgti raksturo pēc svētku sajūtas, kuras vēl joprojām virmo, tepat starp mums.

2014. gada 7. jūnijā Dzintaru koncertzālē Jūrmalā, norisinājās 6. Starptautiskais Senioru deju festivāls „Puķu balle,” kurā piedalījās senioru deju apvienību pārstāvji no Baltijas un Vācijas delegācija Christa Schoningh vadībā. 2 senioru deju kopas no Brēmenes vadītāja – Christiane Raschka un no Gütersloh, vadītāja Waltraud Biermann. Festivālu svinīgi atklāja Jūrmalas kultūras centra Kauguru kultūras nama direktore Dagnija Reimane – Laizāne, kas vēlreiz apliecināja Senioru deju kustības nozīmi un lomu Latvijas sabiedrībā. „Puķu balles” dalībniekus un skatītājus īpaši iepriecināja LSDA valdes priekšsēdētājas Laimdota Andersone un  Jūrmalas kultūras centra direktora vietnieks Pēteris Vilkaste.Viņu aktiermeistarība vadot „Puķu balli” bija nevainojama. Šķiet, divas stundas, kuras pavadījām dejojot, paskrēja vēja spārniem. Laiks it kā apstājās un mēs visi, gan festivāla dalībnieki, gan skatītāji saplūdām vienā kopīgā dejā. Tā mums visiem sniedza prieku un gandarījuma sajūtu par paveikto. Deja vieno. Deja nepazīst šķēršļus un robežas. Dejā mēs visi jutāmies patiesi brīvi. Mēs esam un bijām viens vesels, gluži kā dzintars ko izskalo jūra. Nav nozīmes cik liels vai mazs tas ir, dzintars vienojas kopīgā spožumā. Īpaši visus iepriecināja muzikāls pārsteigums no akordeonistu ansambļa „Akords.” Pēc festivālā oficiālās daļas Dzintaru koncertzālē, viss turpinājās jūras krastā, kur mūzikas pavadībā turpinājām dejot un  priecāties. Deju solim pievienojās vietējie pludmales atpūtnieki un tūristi.

„Visa šī pasaule uzzied jebkurā gadalaikā un turas uz gaismas stariem…” (M. Laukmane). Lai mums visiem vairāk gaismas pieskārienu.

Uz satikšanos!

IMG_2092 IMG_2093 IMG_2095 IMG_2124 IMG_2130 IMG_2134 IMG_2242 IMG_2258 IMG_2282 IMG_2460 IMG_2521 IMG_2620 IMG_2624

Konference “Sabiedrības veiksmīgas novecošanās izaicinājumi Latvijā”

Senioru deju žanram Latvijā 2015. gada janvārī jau 18 gadi – pilngadība. Kustības koordinatorei Latvijā, biedrībai “Latvijas Senioru deju apvienība”, sācies desmitais darba gads.

Esam kļuvuši pārliecināti, zinīgi un radoši. Mūsu darbs šajā gadā ir atzinīgi novērtēts ārvalstīs. Divos Vācijas un divos Austrijas žurnālos “Senioren Tanz” atspoguļota mūsu piedalīšanās starptautiskos pasākumos – Puķu ballē Jūrmalā un radošajās meistarklasēs Jēsingē, Zviedrijā. Latvijā izskanējušas divas radio pārraides ar informāciju par senioru dejām gan latviešu, gan krievu valodā. Biedrības paveiktais atspoguļots masu informatīvā līdzekļa “Senioru dejas” divos numuros. Ar deju kopu dienasgrāmatām un hronikām piepildīti plaukti un skapji. Rīgā tapusi pat “Saules istaba”.

Šajā bagātību pūrā ieskatāmies, kad ir svētku sajūta vai kad ļoti sāp. Fotostāsta prieka smiekli skan acīs, žestos, dejas solī. Sāpju lappusēs lasām par dzīvi, kuras notikumi romānu sižetu vērti. Par senioru deju žanru šķēpus lauž kultūras iestādes, senioru centri, kaimiņi.

Latvijas Republikas Saeimas namā 2014. gada 9. jūnijā notika konference “Sabiedrības veiksmīgas novecošanas izaicinājumi Latvijā”. Šajā konferencē tika diskutēts par jaunu rehabilitācijas formu – senioru dejām. Risinājums – vajadzīgi speciālisti. Latvijas senioru biedrība cer uz lēmuma tālākattīstību. Ļoti ceram, ka Latvijā oficiāli tiks pieņemta darba forma ar senioriem, jo kustība jau pierādījusi savu aktualitāti 13 ES valstīs. Mēs ticam, ka 24 Jēsinges senioru deju meistarklašu dalībnieki būs atbalsts senioru dejas attīstībai Latvijā. Sestā Puķu balle, kas notika Dzintaru koncertzālē, ir kā dzintarā kalta griba. Svarīgākais ir senioru gados būt gudram, veselam un nebūt vienam!

Paldies par atbalstu 2014. gadā kultūras un atpūtas centram “Imanta” (Rīga), biedrībai “Iesakņotāji” un Jūrmalas Mediju galerijai. 2015. gadā izglītojošos semināros “Viss par senioru dejām” Latvijas novados un pilsētās svarīgi veidot patiesu izpratni par senioru dejām kā patstāvīgu dejas žanru.

Bet Latvijas senioru deju galvaspilsētai Kandavai lai sākas svētku gaidīšanas laiks! Dalīsimies darba priekā ar sieviešu deju kustības aizsācējiem, lai arī viņu deju kopām ir sava māja: pedagogi, deju repertuārs, dejotāji un tikšanās dejā!

Laiks mūs sijā:

Cits pa vējam,

Cits pret vēju.

Vējam līdzi

Tiek retais.

Skrējienā var apstāties.

Esam atskrējuši –

distances garums 25 gadi.

Vējā izsijātas saules kripatiņas…

Lai mums ir laiks būt savās mājās!

 

Laimdota Andersone, Latvijas Senioru deju apvienības valdes priekšsēdētāja

Puķu balle

Deju virpulī Starptautiskajā Senioru deju festivālā „Puķu balle”

Šajā sestdienā, plkst. 18:00, Dzintaru koncertzālē norisināsies 6. Starptautiskais Senioru deju festivāls „Puķu balle”.

Festivāls ir kļuvis par saulgriežu laika pasākumu Jūrmalā, lai atcerētos latviešu tautas tradīcijas vasaras saulgriežos un iepazīstinātu ar tām jūrmalniekus un pilsētas viesus, kā arī senioru deju draugus no citām valstīm. „Pasākuma ideja ir pirms Līgo svētkiem tikties deju kopām, kuru nosaukums ir puķes vārds. Tagad ir izplaukusi viskrāšņākā puķu pļava, aicinot pasākumā piedalīties visiem, kuri grib būt kopā svētku tradīciju gaisotnē”, tā par pasākumu stāsta „Puķu balles” kuratore Laimdota Andersone.

Festivāla programma:

11.00 līdz 13.00 — Majoros, Horna dārzā norisināsies radošās meistarklases, kurās kopīgi ar meistariem varēs veidot puķu rotājumus, Jāņu vainagus un Jāņu zāļu dekorus. Apmeklētājus aicinām līdzi ņemt Jāņu zāles no savu māju pļavām un dārziem;
18.00 līdz 20.00 — Dzintaru koncertzālē norisināsies Senioru deju festivāla noslēguma koncerts. Apmeklētājus aicina rotāties ar pašdarinātām dzintara rotām vai ģimenes relikvijām no pūra lādes;
20.00 līdz 22.00 — Dzintaru koncertzāles pludmalē „Puķu balle”. Spēlēs akordeonistu ansamblis „Akords” pavadībā un senioru dejas vadīs Laimdota Andersone.

Festivālu rīko Latvijas Senioru deju apvienība sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi, Jūrmalas Kultūras centru, Jūrmalas pilsētas muzeju, biedrību „Horna dārzs” un SIA „JMG dizains”. Ieeja festivālā ir bez maksas!

Laikraksts /Jūrmalas Vārds/ 05.06.–11.06.14. Nr. 21 (58)

rida

Domu gaisma sniega baltumā

Senioru deju diena “Domu gaisma sniega baltumā” 07.12.2013.

12:00

  • Bebrenes kultūras nams
  • Zemītes kultūras nams
  • Ogres kultūras namā pasākums “Ziemas valši”

13:00

  • Rēzeknes kultūras namā “Ziemeļblāzma” pasākums “Latgaliešu rotaļdeju vakars”
  • Jaunlutriņu tautas namā pasākums “Simtiņš nāca danču bērnu Ziemassvētku vakarā”

14:00

  • Lielvircavas kultūras namā pasākums “Polku balle”

16:00

  • Siguldas tautas namā pasākums “Ziemas tango”

 

featured-blog

Sveicam oktobra mēneša jubilārus!

Sveicam oktobra mēneša jubilārus!

Senioru deju kopu “Zelta atvasara” 5 gadu un “Sens, tik sens” 10 gadu jubilejā!

Cilvēk, steidzies!
Aizbēgs laiks, kas tavs.
To vairs nepanāksi it nekur.
Nekad otreiz netiks tev tas dots.
Neuzkrāsi to kā zeltu traukā,
bet kā graudus zemē iesēt vari,
Kādā sirdī iedēstīt kā ābeli,
lai pār gadiem sakrīt mīlestības āboli.

Daina Avotiņa

jmg

Speciālizdevums “Senioru dejas”

Aicinām seniorus, kultūras, izglītības un sociālos darbiniekus iepazīties ar biedrības LSDA speciālizdevumu „Senioru dejas”, 2013., (www.lsda.lv), kurš tapis sadarbībā ar SIA „JMG Dizains”.

Pieteikšanās LSDA – info@lsda.lv

Rakstus nākamajam speciālizdevumam lūdzam iesūtīt elektroniski  info@lsda.lv līdz š.g. 30. oktobrim.

Biedrība LSDA pateicas par sadarbību ar SIA „JMG Dizains”.

Stockholm-aerial1

Rīga – Stokholma – Rīga

30. septembrī jau 2. reizi ar Tallink prāmi Latvijas Senioru deju apvienības 76 dalībnieki dodas ceļojumā uz Stokholmu. Lai piedalītos senioru deju festivālā “Rīga – Stokholma – Rīga”.

Festivālā piedalās dalībnieki no:

  • d/k “Astras”;
  • d/k “Gaujmalietes”;
  • d/k “Draiskais solis”;
  • d/k “Magones”;
  • d/k “Gāte”;
  • d/k “Dzirnaviņas”;
  • d/k “Aspazija”;
  • d/k “Sniegaroze”;
  • d/k “Aiva”.