Kruīza ceļojums Rīga – Stokholma – Rīga ar kuģi M/S “Isabelle”

Šis bija īpašs piedāvājums senioriem atzīmēt Starptautisko senioru dienu. Saulainā 30. septembra pēcpusdienā ar kuģi “Isabelle” izbraucām no Rīgas uz Stokholmu. Neparasta sajūta, visapkārt tik daudz senioru. Visi smaidīgi, nedaudz satraukti, jo viens otrs ar kuģi savā mūžā brauc pirmoreiz.

Pēc iekārtošanās kajītēs saposāmies senioru deju pasākumam, kuru vadīja LSDA valdes priekšsēdētāja Laimdota Andersone. Piedalījās gan senioru deju kopas, gan atsevišķi dejotāji no LSDA. Dejas laikā mums no skatītājiem pievienojās arī citi seniori – dejotgribētāji. Vietas dejošanai palika arvien mazāk. Bija jautri. Atpūtas brīdī Laimdota mācīja dejas sēdus. Tās visiem patika, varēja atpūtināt kājas. Ck jauka tāda izklaide mums, senioriem, jo ne vienmēr izdodas padejot šādā vecumā.

Nākamā diena arī bija ļoti saulaina, un jau no rīta tapa skaidrs, ka tā būs interesanta. Ar autobusu devāmies piecu stundu garā ekskursijā pa Stokholmu un uz Drotningholmas pili – karaļu rezidenci.

Zinīga gide mums pastāstīja arī par Zviedrijas senioru dzīves apstākļiem – ekonomisko stāvokli, pensijām un izdevumiem. Zviedrijā valsts rūpējas par saviem pensionāriem, tāpēc viņu dzīves līmenis ir daudz augstāks nekā pensionāriem Latvijā.

Pēc atgriešanās no ekskursijas atpūtāmies, sapucējāmies un vakaru pavadījām senioru deju ritmos Laimdotas vadībā. Jūra bija mierīga, arī tā pielāgojusies senioriem.

Nākamajā rītā, 2.oktobrī, jau bijām Rīgā iespaidu, pārdomu un emociju pilni. Iespēja kopā pavadīt Senioru dienu ir interesanta un būtu vajadzīga arī nākotnē. Paldies organizatoriem!

Teksts: Ceļotājas no senioru deju kopas “Saule”

Foto: Laimdota Andersone

(Visu rakstu var izlasīt masu informatīvā līdzekļa “Senioru dejas” 2015. gada marta numurā)

Tikšanās senioru dejās: Rīga – 2014

2014. gada septembrī Latvijas Senioru deju apvienība organizēja pasākumu Imantas kultūras namā, kurā piedalījās senioru deju kopas no dažādām Latvijas vietām. Pasākumā pārliecinājāmies par senioru deju kustības lomu vecumdienu pilnvērtīgā pavadīšanā un radām dejas prieku savas veselības uzlabošanai.

Kopumā guvām ieskatu senioru deju kustībā Eiropā, īpaši Vācijā, kur tā kļuvusi sevišķi populāra un atzīta. Video materiāli ļāva mums ieskatīties arī senioru deju kopu festivālā Tallinā, kur pulcējies liels dalībnieku skaits.

Pasākumā apguvām jaunas Eiropas valstu senioru dejas. Apmācības vadīja deju kopu vadītājas ar lielu darba pieredzi: Spodra Tutāne, Māra Gulbe, Laimdota Andersone, Maija Fedoruškina.

Pēc šī pasākuma senioru deju kopu dalībniekiem radās pārliecība par šīs kustības nepieciešamību, jo tā dod iespēju arī vecumdienās būt aktīviem un radošiem un – pats galvenais – gūt dzīvesprieku.

Teksts: Ārija Ratkus, “Ciecerītes” deju skolotāja

Foto: Gunārs Sīpols

 

IMG_4114r IMG_4122r IMG_4153r IMG_4169r IMG_4184r IMG_4190r IMG_4198r IMG_4210r IMG_4224r

Zināšanas apgūst sieviešu deju kopu vadītāji

2014. gadā no 29. jūlija līdz 1. augustam Ošupes pagasta Degumniekos notika sieviešu deju kopu vadītāju apmācības kursi „Ievads senioru dejās”. Kursus vadīja Latvijas Senioru deju apvienības (LSDA) valdes priekšsēdētāja Laimdota Andersone. Viņai palīdzēja LSDA valdes locekle, Zemgales koordinatore Maija Fedoruškina.

Kursos piedalījās sieviešu deju kopu esošie un topošie vadītāji no Baltinavas, Skrīveriem, Gaigalavas, Vaidavas, Mārcienas, Mētrienas un Degumniekiem. Trīs dienās apguvām starptautisko senioru deju repertuāru. Izdejojām desmit dažādu tautu senioru dejas – norvēģu, itāļu, brazīļu, beļģu, šveiciešu un latviešu. Mācījāmies senioru deju apraksta lasīšanu un dejas iestudēšanu, kā arī dejas procesa izmantošanu veselības nostiprināšanai.

Vakaros mums tika piedāvāta plaša kultūras programma. Apmeklējām O.Kalpaka dzimtas mājas „Liepsalas”,  J.Zābera muzeju „Vecais Ceplis” Meirānos, akmeņu parku „Vaidavas”, Lubāna ezeru un ūdens tūrisma atpūtas kompleksu „Bāka”. Kursu ietvaros Degumnieku tautas namā tika rīkots koncerts, kurā piedalījās Meirānu tautas nama dāmu deju kopa „Magones”, Degumnieku tautas nama dāmu deju grupa „Orhidejas” un Degumnieku tautas nama vokālais ansamblis „Harmonija”. Abus deju kolektīvus vada Ilze Purpļeviča, kas lielu darbu ieguldīja šo kursu organizēšanā. Ekskursijās kopā ar mums bija Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls.

Uz jautājumu, vai kursu organizēšanā viss izdevās, kā iecerēts, kursu koordiantore Ilze Purpļeviča atbildēja : – Kursu mērķis bija apzināt un sniegt pamatzināšanas tieši Alūksnes, Gulbenes, Balvu un Madonas novada sieviešu  deju kopu vadītājiem. Paldies pagasta pārvalžu vadītājiem un kultūras iestāžu vadītājiem, kas atbalstīja savus darbiniekus un deva iespēju apgūt zināšanas, kas noderēs turpmākajā darbā.

„Mans laiks nav datums un diena, mans laiks ir rīts, pusdiena, vakars. Mans laiks veļas kā mākoņu jūra. Mans laiks ir krāsains kā varavīksne. Manam laikam vēl laika daudz. Tagad – laiks dejot. Dejot savu deju savā laikā”, tā teikusi Laimdota Andersone.

Teksts: Solvita Stulpiņa, kursu dalībniece

Foto:  Maija Fedoruškina un Ilze Purpļeviča

 

 

 

Jūras svētkos Klaipēdā

Lielākais un priecīgākais notikums šajā vasarā bija piedalīšanās Jūras svētkos Klaipēdā no 25. – 27. jūlijam. Latvijas Senioru deju apvienības valdes priekšsēdētājas Laimdotas Andersones vadībā uz Klaipēdu devās 80 dalībnieku delegācija, kuru veidoja dejotājas no senioru deju kopām “Astras”, “Vijas” (vadītāja Māra Gulbe), “Aspazija”, “Preilene”, “Sniegaroze” (vadītāja Antra Zūkere), “Vēlreiz” (vadītāja Inese Smilškalne) un “Kohvitantad” no Igaunijas (vadītaja Savioja Ille).

Saulainā 25. jūlija rītā labā noskaņojumā devāmies ceļā uz Klaipēdu un pēc četrām stundām jau bijām Lietuvas trešajā lielākajā un vienīgajā Lietuvas ostas pilsētā, kur mūs sagaidīja viesmīlīgās vietējās senioru deju kopas “Zunda” dejotājas.

Iekārtojāmies naktsmītnēs un sākām posties svētku gājienam. Gājienā piedalījās visi vērienīgā pasākuma dalībnieki, to skaitā viesi no Igaunijas, Somijas, Ukrainas un Polijas. Neaizmirstams bija gājiens no pilsētas centra līdz kruīza kuģu terminālim.

Ostmalā svētkus atklāja valsts prezidente Daļa Grībauskaite. Svētku atklāšanas ceremonijā muzicēja viens no izcilākajiem Lietuvas pūtēju orķestriem.

Vakarā pilsētas un vecpilsētas laukumos notika dažādi izklaides pasākumi, skanēja mūzika un dziesmas.

Nākamajā dienā kopā ar Igaunijas, Somijas un Klaipēdas senioru deju kopām sniedzām divus koncertus. Pēcpusdienā devāmies uz netālo kūrortpilsētu Palangu, kur peldējāmies un nogaršojām tik populāros lietuviešu cepelīnus.

  1. jūlijs – pēdējā svētku diena un pēdējais koncerts. Pēc koncerta īsā ekskursijā paguvām apstaigāt vecpilsētu.

Pirms došanās mājup pulcējāmies pie svinīgi klāta pusdienu galda, kur sirsnīgā un draudzīgā atmosfērā tika teikti gan pateicības vārdi, gan laba vēlējumi. Klaipēdas domes pārstāvis un vietējās deju kopas vadītāja izteica pateicību par piedalīšanos un izturību Laimdotai Andersonei, deju kopu un citu kolektīvu vadītājiem. Taču lielākais pārsteigums vēl tikai sekoja, kad dalībniekus sveica Lietuvas Baltu vienības priekšsēdis Gotfrīds Tapins un runas noslēgumā pasniedza mūsu kolektīvam ielūgumu uz Baltu vienības dienas pasākumiem Klaipēdā un Palangā 20. un 21. septembrī. Bijām ļoti pārsteigtas un priecīgas. Un tāds gandarījums par mūsu sniegumu.

Bija žēl šķirties no Klaipēdas, no svētku noskaņas, taču izjutām gandarījumu par to, ka esam piedalījušās. Un varbūt arī nākamgad būs iespēja šeit atgriezties.

Teksts: Lita Zūkere

Foto: Laimdota Andersone

(Visu rakstu var izlasīt masu informatīvā līdzekļa “Senioru dejas” 2015. gada marta numurā)

IMG_1124 IMG_1125 IMG_1126 IMG_1128 IMG_1129 IMG_1134 IMG_1136 IMG_1137 IMG_1138 IMG_1140 IMG_1142 IMG_1143 IMG_1145 IMG_1146 IMG_1147 IMG_1148 IMG_1149 IMG_1153 IMG_1154 IMG_1155 IMG_1156 IMG_1157 IMG_1158 IMG_1159 IMG_1160 IMG_1161 IMG_1162 IMG_1163 IMG_1164 IMG_1165 IMG_1167 IMG_1168 IMG_1169 IMG_1170 IMG_1171 IMG_1172 IMG_1173 IMG_1174 IMG_1176 IMG_1177 IMG_1178 IMG_1179 IMG_1180 IMG_1181 IMG_1182 IMG_1185 IMG_1186 IMG_1188 IMG_1189 IMG_1191 IMG_1192 IMG_1193 IMG_1194 IMG_1196 IMG_1202 IMG_1203 IMG_1204 IMG_1205 IMG_1206 IMG_1207 IMG_1208 IMG_1209 IMG_1210 IMG_1211 IMG_1212 IMG_1213 IMG_1214 IMG_1215 IMG_1216 IMG_1217 IMG_1218 IMG_1219 IMG_1220 IMG_1221 IMG_1222 IMG_1224 IMG_1225 IMG_1226 IMG_1227 IMG_1228 IMG_1230 IMG_1231 IMG_1232 IMG_1233 IMG_1234 IMG_1235 IMG_1236 IMG_1237 IMG_1238 IMG_1239 IMG_1240 IMG_1241 IMG_1242 IMG_1244 IMG_1247 IMG_1249 IMG_1251

 

Senioru deju meistarklase kultūras vasarnīcā “Esplanāde 2014”

2014. gada 13. jūlijā Rīgā, Esplanādē, biedrības “Latvijas Senioru deju apvienība” dejotāji, kopā ar deju kopām “Saule”, “Vējš ābeļziedos”, “Kreimenes”, “Gāte”, “Sniegaroze”, “Preilene”, “Dāmītes”, “Aiva”, “Rudens roze”, “Garroze” un Imantas kultūras centra seniori, kuri darbojas projektā “Kaimiņ, nāc dejot!”  dejoja senioru dejas, izjūtot prieku par tikšanos un dziedošo Rīgu, jo Rīgā notiek Pasaules koru olimpiāde. 2 stundu laikā deju draugu pulks auga augumā, jo dažādo deju ritmos iejutās ne tikai seniori, bet arī atraktīvie Rīgas viesi. Senioru deju meistarklasi vadīja Laimdota Andersone. Paldies sakām par iespēju būt šajā pasākumā biedrībai “Kultūras komunikācijas platforma” un nodibinājumam “Riga 2014” par viņu atbalstīto projektu “Iesakņotāji” – Publisko darbnīcu, kultūras vasarnīcā “Esplanāde 2014”. uz tikšanos senioru deju meistarklasēs!

 

SONY DSC  SONY DSCSONY DSC SONY DSC SONY DSCSONY DSCSONY DSCSONY DSC SONY DSC  SONY DSC SONY DSC   SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC SONY DSC

Senioru deju festivāls Latgalē

Senioru deju kopu festivāls Rēzeknē 2014. gada 13. jūlijā daudziem paliks atmiņā.

Festivāls sākās ar ziedu nolikšanu pie pieminekļa “Vienoti Latvijai” un himnas atskaņošanu. Pēc festivāla atklāšanas sākās 17 deju kopu krāšņā tērpu parāde – gājiens līdz festivāla parkam. Kad devāmies pāri estrādei, festivāla vadītāji Inga un Normunds raksturoja katra kolektīva darbības lauku, aktivitāti un pašvērtējumu. Skatītāji uzgavilēja visiem – gan Latgales kopām, gan ciemiņiem no Zemgales un Vidzemes.

Senioru deju kopu dalībnieces, atlikušas ikdienas rūpes, nogurumu, uzvilkušas skaistus tērpus, uzlikušas romantiskas cepurītes, bija kļuvušas par īstām dāmām un atbraukušas dvēselīti pasildīt.

Pasākums sākās ar valša skaņām Rēzeknes pūtēju orķestra izpildījumā (diriģēja Sergejs Sergejevs). Un tad laukumā devās deju kopas, lai izdejotu valšus un citas dejas – kopskaitā divdesmit trīs, bet atpūtas brīžos Inga un Normunds, kas bija tiko atgriezušies no Amerikas, kur svinēja Līgo svētkus, dziedāja savas jaunākās dziesmas.

Festivāla beigās 224 dejotāji dejoja kopējo deju “Lendlers” un valsi no kinofilmas “Zvejnieka dēls” (diriģēja Jānis Pavlovskis). Noslēgumā  īpaši aplausi skanēja deju kopai no Gulbenes, jo vienīgi viņu rindās elegantajām dāmām blakus bija arī braši kungi.

Paldies visiem, kas atbalstīja un palīdzēja, lai festivāls ritētu raiti, lai prieks būtu pašiem dejotājiem un skatītājiem, lai viss plānotais izdotos. Un mums tas izdevās!

Teksts : Olga Deksne

Foto : “Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs”

(Visu rakstu var izlasīt žurnāla “Senioru dejas” 2015. gada marta numurā)

1 (31) 1 (29) 1 (28) 1 (27) 1 (25) 1 (24) 1 (21) 1 (20) 1 (19) 1 (17) 1 (16) 1 (15) 1 (14) 1 (13) 1 (12) 1 (11) 1 (10) 1 (8) 1 (6) 1 (5) 1 (2)

Zviedrijā svinam vasaras saulgriežus

Viena māsa Rīgā dzied(a)

Otra dzied(a) Dālarnā..

Mēs, 24 latviešu dāmas, ar mūsu apvienības vadītāju Laimdotu Andersoni priekšgalā, visu priekšjāņu nedēļu no 18. jūnija līdz 23. jūnijam dejojām, dziedājām, baudījām dabas brīnumus un zviedru sirsnīgo viesmīlību. Zviedrijas Senioru deju apvienība ielūdza uz meistarklasēm Latvijas Senioru deju apvienības pārstāvjus. Ielūgumus saņēma arī dejotāji no Zviedrijas, Norvēģijas un Austrijas – pavisam 44 dalībnieki.

Mūs laipni uzņēma tautas augstskola Jīsingē, senā muižā blakus dabas rezervātam, kas ietilpst Fernebufjerdenas nacionālajā parkā.

Tikai divu stundu brauciena attālumā no Stokholmas nonākam īstā skaistuma valstībā. Sajūsmina gan senā arhitektūra, gan nemitīgi šalcošā  Dālelvenas upe, kas apvij rezervāta salu un veido neskaitāmus ezeriņus un ūdensdzirnavu aizsprostu radītus ūdenskritumus.

Kopumā pasākumu sauc Dejas, mūzikas un kultūras dienas 2014, un šoreiz programmas tēma ir “Gatavošanās vasaras saulgriežu svinēšanai un piedalīšanās svētku norisēs”. Centrālais notikums ir svētku koncerts Koveštas Brīvdabas muzejā, kuram dejas iestudē Kristīna Lundāla Ekholma. Viņa ir Zviedrijas labākā un zinīgākā deju pedaģoģe, esam lepnas, ka mums dota šī iespēja strādāt viņas vadībā.

Nodarbības notiek kungu mājas lielajā zālē, blakus renesanses stilā iekārtots tējas salons, kurā mūs regulāri cienā ar kafiju un tēju.

Katrai viesu delegācijai bija uzdots sagatavot nelielu programmu. Arī latviešu delegācija māca pārējiem savas dejas, kurām horeogrāfiju veidojusi Laimdota.

           Es nopinu vainadziņu

          Trejdeviņu jāņuzāļu…

  1. jūnijā pēc brokastīm visos virzienos uz pļavām un brikšņiem dodas dejotājas jāņuzāļu meklējumos. Veicas gluži labi, sākas vainagu un vītņu pīšana. Lieta nopietna, jo zviedriem līgošana nevar notikt bez appušķota Jāņu jeb Saulgriežu koka, kas simbolizē gada īsākās nakts izdarību erotisko ievirzi. Lielāks vai mazāks tas ir visās sētās.

Laiks doties uz Koveštu, kas no Jīsinges atrodas dažu kilometru attālumā. Katrā no senajām ēkām iekārtota kāda ekspozīcija – apskatām visdažādākos rokām darinātos mājsaimniecības piederumus, tamborētus, izšūtus un austus galdautus, lupatdeķus un rotaslietas. Pēc muzeja apskates nedaudz iesildāmies dejās un tad jau jāstājas svētku gājienam.

Svētku laukumā tiek ienests milzīgs Saulgriežu koks un ar tēvutēvu paņēmieniem uzstutēts stāvus. Tam apkārt notiek dejošana. Koncerta otrajā daļā priecājamies par bērnu deju kopu koncertu. Svētki Jīsingē turpinās ar latviešu ķimeņu sieriem un dažādu alus šķirņu baudīšanu, ar rotaļdejām un ar dziesmām ezera krastā līdz tumsai.

Nākamajā dienā ieplānots pārgājiens pa rezervāta takām. Galvenais mērķis – vecais dzelzceļš.

Pēcpusdienā atkal braucam uz Koveštu, bet šoreiz dejojam milzīgā šķūnī, kur pie sienām karājas dažādi ar labības un siena vākšanas darbiem, saistīti senie darbarīki.

Dālarnā apskatām bagātīgu brīvdabas muzeju ar dažādiem amatnieku darbiem un ekspozīciju par dabas retumiem informācijas centrā.

Nopietns darbs, atpūta neskartā dabā, miers vispakārt un arī mūsu dvēselēs – tāda paliks atmiņā šī neatkārtojamā svētku nedēļa.

Paldies organizatoriem gan Zviedrijas, gan Latvijas krastā, prieks par meistarklasē iepazītajiem kolēģiem, jauniegūtajiem draugiem Zviedrijā, Austrijā un Norvēģijā.

Teksts: Lita Zūkere

Foto: Laimdota Andersone

(Visu rakstu var izlasīt masu informatīvā līdzekļa “Senioru dejas” 2015. gada marta numurā)

IMG_0412 IMG_0425 IMG_0440 IMG_9978 IMG_0457 IMG_0458 IMG_0483 IMG_0488 IMG_0518 IMG_0028 IMG_0091 IMG_0117 IMG_0540 IMG_0543 IMG_0552 IMG_0555 IMG_0559 IMG_0571 IMG_0578 IMG_0587 IMG_0635 IMG_0672

IMG_2620

“Puķu balle” Jūrmalā

„Pagājušas dienas, pagājis ir laiks. Pagājušais acumirklis nepagaist..” (H. Ozols). Šie dzejnieka vārdi spilgti raksturo pēc svētku sajūtas, kuras vēl joprojām virmo, tepat starp mums.

2014. gada 7. jūnijā Dzintaru koncertzālē Jūrmalā, norisinājās 6. Starptautiskais Senioru deju festivāls „Puķu balle,” kurā piedalījās senioru deju apvienību pārstāvji no Baltijas un Vācijas delegācija Christa Schoningh vadībā. 2 senioru deju kopas no Brēmenes vadītāja – Christiane Raschka un no Gütersloh, vadītāja Waltraud Biermann. Festivālu svinīgi atklāja Jūrmalas kultūras centra Kauguru kultūras nama direktore Dagnija Reimane – Laizāne, kas vēlreiz apliecināja Senioru deju kustības nozīmi un lomu Latvijas sabiedrībā. „Puķu balles” dalībniekus un skatītājus īpaši iepriecināja LSDA valdes priekšsēdētājas Laimdota Andersone un  Jūrmalas kultūras centra direktora vietnieks Pēteris Vilkaste.Viņu aktiermeistarība vadot „Puķu balli” bija nevainojama. Šķiet, divas stundas, kuras pavadījām dejojot, paskrēja vēja spārniem. Laiks it kā apstājās un mēs visi, gan festivāla dalībnieki, gan skatītāji saplūdām vienā kopīgā dejā. Tā mums visiem sniedza prieku un gandarījuma sajūtu par paveikto. Deja vieno. Deja nepazīst šķēršļus un robežas. Dejā mēs visi jutāmies patiesi brīvi. Mēs esam un bijām viens vesels, gluži kā dzintars ko izskalo jūra. Nav nozīmes cik liels vai mazs tas ir, dzintars vienojas kopīgā spožumā. Īpaši visus iepriecināja muzikāls pārsteigums no akordeonistu ansambļa „Akords.” Pēc festivālā oficiālās daļas Dzintaru koncertzālē, viss turpinājās jūras krastā, kur mūzikas pavadībā turpinājām dejot un  priecāties. Deju solim pievienojās vietējie pludmales atpūtnieki un tūristi.

„Visa šī pasaule uzzied jebkurā gadalaikā un turas uz gaismas stariem…” (M. Laukmane). Lai mums visiem vairāk gaismas pieskārienu.

Uz satikšanos!

IMG_2092 IMG_2093 IMG_2095 IMG_2124 IMG_2130 IMG_2134 IMG_2242 IMG_2258 IMG_2282 IMG_2460 IMG_2521 IMG_2620 IMG_2624

Konference “Sabiedrības veiksmīgas novecošanās izaicinājumi Latvijā”

Senioru deju žanram Latvijā 2015. gada janvārī jau 18 gadi – pilngadība. Kustības koordinatorei Latvijā, biedrībai “Latvijas Senioru deju apvienība”, sācies desmitais darba gads.

Esam kļuvuši pārliecināti, zinīgi un radoši. Mūsu darbs šajā gadā ir atzinīgi novērtēts ārvalstīs. Divos Vācijas un divos Austrijas žurnālos “Senioren Tanz” atspoguļota mūsu piedalīšanās starptautiskos pasākumos – Puķu ballē Jūrmalā un radošajās meistarklasēs Jēsingē, Zviedrijā. Latvijā izskanējušas divas radio pārraides ar informāciju par senioru dejām gan latviešu, gan krievu valodā. Biedrības paveiktais atspoguļots masu informatīvā līdzekļa “Senioru dejas” divos numuros. Ar deju kopu dienasgrāmatām un hronikām piepildīti plaukti un skapji. Rīgā tapusi pat “Saules istaba”.

Šajā bagātību pūrā ieskatāmies, kad ir svētku sajūta vai kad ļoti sāp. Fotostāsta prieka smiekli skan acīs, žestos, dejas solī. Sāpju lappusēs lasām par dzīvi, kuras notikumi romānu sižetu vērti. Par senioru deju žanru šķēpus lauž kultūras iestādes, senioru centri, kaimiņi.

Latvijas Republikas Saeimas namā 2014. gada 9. jūnijā notika konference “Sabiedrības veiksmīgas novecošanas izaicinājumi Latvijā”. Šajā konferencē tika diskutēts par jaunu rehabilitācijas formu – senioru dejām. Risinājums – vajadzīgi speciālisti. Latvijas senioru biedrība cer uz lēmuma tālākattīstību. Ļoti ceram, ka Latvijā oficiāli tiks pieņemta darba forma ar senioriem, jo kustība jau pierādījusi savu aktualitāti 13 ES valstīs. Mēs ticam, ka 24 Jēsinges senioru deju meistarklašu dalībnieki būs atbalsts senioru dejas attīstībai Latvijā. Sestā Puķu balle, kas notika Dzintaru koncertzālē, ir kā dzintarā kalta griba. Svarīgākais ir senioru gados būt gudram, veselam un nebūt vienam!

Paldies par atbalstu 2014. gadā kultūras un atpūtas centram “Imanta” (Rīga), biedrībai “Iesakņotāji” un Jūrmalas Mediju galerijai. 2015. gadā izglītojošos semināros “Viss par senioru dejām” Latvijas novados un pilsētās svarīgi veidot patiesu izpratni par senioru dejām kā patstāvīgu dejas žanru.

Bet Latvijas senioru deju galvaspilsētai Kandavai lai sākas svētku gaidīšanas laiks! Dalīsimies darba priekā ar sieviešu deju kustības aizsācējiem, lai arī viņu deju kopām ir sava māja: pedagogi, deju repertuārs, dejotāji un tikšanās dejā!

Laiks mūs sijā:

Cits pa vējam,

Cits pret vēju.

Vējam līdzi

Tiek retais.

Skrējienā var apstāties.

Esam atskrējuši –

distances garums 25 gadi.

Vējā izsijātas saules kripatiņas…

Lai mums ir laiks būt savās mājās!

 

Laimdota Andersone, Latvijas Senioru deju apvienības valdes priekšsēdētāja

Puķu balle

Deju virpulī Starptautiskajā Senioru deju festivālā „Puķu balle”

Šajā sestdienā, plkst. 18:00, Dzintaru koncertzālē norisināsies 6. Starptautiskais Senioru deju festivāls „Puķu balle”.

Festivāls ir kļuvis par saulgriežu laika pasākumu Jūrmalā, lai atcerētos latviešu tautas tradīcijas vasaras saulgriežos un iepazīstinātu ar tām jūrmalniekus un pilsētas viesus, kā arī senioru deju draugus no citām valstīm. „Pasākuma ideja ir pirms Līgo svētkiem tikties deju kopām, kuru nosaukums ir puķes vārds. Tagad ir izplaukusi viskrāšņākā puķu pļava, aicinot pasākumā piedalīties visiem, kuri grib būt kopā svētku tradīciju gaisotnē”, tā par pasākumu stāsta „Puķu balles” kuratore Laimdota Andersone.

Festivāla programma:

11.00 līdz 13.00 — Majoros, Horna dārzā norisināsies radošās meistarklases, kurās kopīgi ar meistariem varēs veidot puķu rotājumus, Jāņu vainagus un Jāņu zāļu dekorus. Apmeklētājus aicinām līdzi ņemt Jāņu zāles no savu māju pļavām un dārziem;
18.00 līdz 20.00 — Dzintaru koncertzālē norisināsies Senioru deju festivāla noslēguma koncerts. Apmeklētājus aicina rotāties ar pašdarinātām dzintara rotām vai ģimenes relikvijām no pūra lādes;
20.00 līdz 22.00 — Dzintaru koncertzāles pludmalē „Puķu balle”. Spēlēs akordeonistu ansamblis „Akords” pavadībā un senioru dejas vadīs Laimdota Andersone.

Festivālu rīko Latvijas Senioru deju apvienība sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi, Jūrmalas Kultūras centru, Jūrmalas pilsētas muzeju, biedrību „Horna dārzs” un SIA „JMG dizains”. Ieeja festivālā ir bez maksas!

Laikraksts /Jūrmalas Vārds/ 05.06.–11.06.14. Nr. 21 (58)